Biedrības 2011.gada 7.oktobra biedru sapulcē pārvēlēta biedrības valde un revidents. Par biedrības valdes biedriem ievēlēti J.Neimanis, I.Freimane un S.Audzere, bet par revidentu ievēlēts V.Poķis.
Biedru sapulce izskatīja arī kolēģu stāstīto par gūto pieredzi Vācijas, Somijas un Zviedrijas tiesu apmeklējumos.
No 5. līdz 7.septembrim un no 3. līdz 5.oktobrim administratīvie tiesneši no Rīgas un Liepājas tiesu nama, kā arī Administratīvās apgabaltiesas apmeklē Helsinku un Stokholmas administratīvās tiesas un Somijas Augstāko administratīvo tiesu, lai iepazītos ar kolēģu darba pieredzi. Vizīte Somijā un Zviedrijā notiek ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas un Tiesu administrācijas finansiālu atbalstu.
Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes laipnu pretimnākšanu biedrība organizē administratīvajiem tiesnešiem Latvijas cietumu apmeklējumu, lai tiesneši iepazītos ar cietumu darbību un notiesāto apstākļiem.
Administratīvajiem tiesnešiem ikdienā nākas skatīt daudz pieteikumu, kurus iesnieguši notiesātie, par cilvēktiesību aizskārumiem ieslodzījuma vietās. Lai atvieglotu pieteikumu izskatīšanu, iegūtu papildu informāciju par norisēm cietumos, biedrība radusi iespēju saviem biedriem organizēt cietumu apmeklējumu. Rīgas un Jelgavas tiesu namu tiesneši š.g. 15.jūnijā apmeklēs Rīgas Centrālcietumu, bet Liepājas un Rēzeknes tiesu namu tiesneši – attiecīgi Liepājas un Daugavgrīvas cietumus.
No š.g. 20. līdz 24.jūnijam notiks Latvijas administratīvo tiesnešu vizīte Berlīnes administratīvajā tiesā, Berlīnes – Brandenburgas Administratīvajā apgabaltiesā un Vācijas Augstākajā administratīvajā tiesā Leipcigā. Šajā laikā paredzēta prakse tiesā, iepazīšanās ar darba organizācijas jautājumiem, kā arī tikšanās ar Berlīnes administratīvo tiesnešu biedrības biedriem. Vizīte ir atbilde pagājušā gada vācu kolēģu apciemojumam Rīgā.
Š.g. 9. un 10.jūnijā pie Latvijas administratīvajiem tiesnešiem vizītē ierodas Vācijas Augstākās Administratīvās tiesas zinātniskie līdzstrādnieki. Tie ir zemāku instanču administratīvo tiesu tiesneši, kuri uz laiku norīkoti darbam Augstākajā Administratīvajā tiesā. Tiesneši apmeklēs Administratīvo rajona tiesu Rīgā un Augstākās tiesas Senātu, lai piedalītos kādā no tiesas sēdēm un tiktos ar tiesnešiem.
Administratīvās tiesas sagatavotais projekts Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā ir akceptēts. No programmas piešķirti 5000 euro, lai Latvijas administratīvie tiesneši varētu apmeklēt Zviedrijas un Somijas administratīvās tiesas un iegūtu šo valstu tiesnešu pieredzi.
Š.g. 6.maijā Satversmes tiesa pieņēmusi izskatīšanai tiesnešu un prokuroru konstitucionālo sūdzību par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta septītās daļas, 4. panta otrās daļas un 16. panta pirmās, otrās un trešās daļas, ciktāl tās attiecas uz tiesnešiem (zemesgrāmatu tiesnešiem) un prokuroriem, 4. panta devītās daļas, 6.1 panta, 6.2 panta, 14. panta pirmās daļas piektā teikuma, 15. panta septītās daļas, pārejas noteikumu 8.4 punkta, likuma „Par tiesu varu” 89.11 panta 9.1 daļas un 2010. gada 16. decembra likuma „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” 4. punkta un 10. punkta, kā arī 2010. gada 16. decembra likuma „Grozījumi Prokuratūras likumā” 2. punkta, 5. punkta daļā par 55. panta trešās daļas izslēgšanu, 6. punkta daļā par 57.1 panta ceturtās daļas, 57.2 panta un 57.5 panta izslēgšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam.
Saeimai dots laiks līdz š.g. 6.jūlijam atbildes raksta sagatavošanai.
Biedrība, sadarbojoties ar Latvijas Prokuroru biedrību un Latvijas Tiesnešu biedrību, ir sagatavojusi un š.g. 8.aprīlī iesniegusi Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par 2010.gada decembra likumiem, ar kuriem tika samazinātas tiesnešu un prokuroru mēnešalgas un sociālās garantijas. Sūdzību parakstījuši 274 tiesneši un 141 prokurors.
Jau iepriekš vēstīts, ka Satversmes tiesa savā 2010.gada 18.janvāra spriedumā atzina, ka tiesnešu atalgojuma (algas un sociālo garantiju) samazināšana viņu karjeras laikā ir pretrunā ar Satversmes 83.pantu. Neskatoties uz Satversmes tiesas spriedumiem, likumdevējs 2010.gada novembrī un decembrī, lielā steigā grozīja likumus un samazināja tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Vienlaikus tika samazinātas arī atsevišķas sociālās garantijas.
Likumdevējs norādīja, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma aprēķina modelis nekam neder, tai pat laikā šo modeli izmantoja deputātu atalgojuma noteikšanā. Iesniedzēji to vērtē kā vismaz divkosīgu rīcību.
Reformu pavadīja tiesnešus apvainojoši valsts augstāko amatpersonu izteikumi.
Konstitucionālajā sūdzībā tiesneši un prokurori iebilst pret prēmiju noteikšanu tiesnešiem un prokuriem, norādot, ka prēmēšana pārkāpj tiesneša neatkarības principu. Iebildumi ir arī pret atsevišķu piemaksu apmēra noteikšanas deleģējumu Tieslietu padomei vai izpildvarai (Tieslietu ministrijai) vai tiesu varai (tiesas priekšsēdētājam ģenerālprokuroram). Satversmes tiesa atzinusi, ka varas dalīšanas principam pretēja ir tiesību piešķiršana tiesnešiem vai izpildvarai lemt par tiesnešu atalgojumu.
Ar sūdzības argumentiem var iepazīties šeit: Konstitucionala_sudziba.
Ar biedrības iniciatīvu Administratīvā rajona tiesa iesniegusi projektu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā. Projekts paredz divpusēju kontaktu izveidošanu ar Zviedrijas un Somijas administratīvajām tiesām un tiesnešiem, prakses un mācību vizītes. Projekts ļautu padziļināt sadarbību ar Skandināvijas valstu administratīvajām tiesām, veicināt Latvijas tiesnešu zināšanas, pieredzes iegūšanu Skandināvijas valstu administratīvajās tiesās un redzesloka paplašināšanu.
Pateicoties tiesnešu biedrību iebildumiem, Tieslietu padome 30.marta sēdē neapstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto kārtību, kādā tiesnesim noteicamas piemaksas un to apmērus, dažas sociālās garantijas un naudas balvas.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs J.Neimanis un Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētāja I.Andžāne norādīja, ka varas dalīšanas princips liedz tiesnešiem pašiem sev noteikt atalgojumu. Jo īpaši tika izcelts, ka piedāvātā naudas balvu piešķiršana par dzimšanas dienām, darba jubilejām, valsts svētkiem un Tieslietu ministrijas izdomātiem apbalvošanas gadījumiem ir nesavienojama ar tiesneša statusu sabiedrībā. Tiesnesis ir neatkarīgs un, ikviens gadījums, kad tiesnesi “materiāli stimulē”, ir tiesneša neatkarību ietekmējošs. Tiesnesim ir jābūt neatkarīgam no likumā nenoteiktiem mantiskiem stimuliem, kas nav daļa no viņa ikmēneša atalgojuma, neatkarīgi no tā, vai tos piešķir izpildvara vai likumdevēja pilnvarojumā paši tiesneši. Šāda sistēma kropļo tiesisku valsti, pie kuras pieder arī neatkarīga, stabila un objektīva tiesu vara.
Ar Tieslietu padomes lēmumu izstrādātā kārtība nodota Saeimai, lai tiesnešu atlīdzības jautājums par papildu pienākumu izpildi tiktu nokārtots likumdošanas ceļā, atlīdzības apmēru noteicot likumā.
