Par disciplinārlietas neierosināšanu iesnieguma trūkuma dēļ

Šīs nedēļas sākumā sabiedrībā izskanējusi ziņa, ka Satversmes tiesa ir taisījusi blakus lēmumu, kurā norādījusi uz tiesneša rīcību lietas izskatīšanā, bet tieslietu sistēmas amatpersonas, kurām likums devis tiesības ierosināt pārbaudi, to atteikušās, norādot, ka nav saņemti nedz materiāli, nedz iesniegums.

 

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrībai šāda situācija šķiet pilnīgi nepieņemama.

 

Likumā tieši noteikts personu loks, kurām likums devis tiesības ierosināt disciplinārlietu par tiesneša rīcību, ir pienākums to darīt arī bez formāla iesnieguma, ja izskan ziņas par tiesneša rīcības neatbilstību likumam. Tās nedrīkst aizbildināties ar to, ka nav saņēmušas formālu iesniegumu vai dokumentus par to. Vadītājs nevar dzīvot ‘vakuumā’ un neredzēt, kas notiek apkārt, un reaģēt tikai tad, kad uz galda ir iesniegums.

 

Mums valda greiza izpratne, ka lietu var uzsākt izmeklēt tikai uz iesnieguma pamata. Tas jo īpaši vērojams prokuratūras darbībā. Taču tā nebūt nav. Likums paredz, ka arī prokurors var uzsākt lietu pēc savas iniciatīvas pat, ja nav formāla iesnieguma. Un tas ir loģiski, jo citreiz cietušais var būt arī miris vai arī cietušas ir valsts intereses, kur katram individuāli indivīdam varbūt arī nav tieša kaitējuma. Taču vieglāk protams ir visu novelt uz iesnieguma trūkumu, lai nebūtu jāpilda savs pienākums.

 

Mūsu ieskatā, augstāko tieslietu sistēmas amatpersonu pienākums ir rūpēties par tieslietu sistēmas reputāciju. Tādēl atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam šīm personām ir pienākums veikt izskanējušo ziņu iekšēju pārbaudi. Atbilstošā forma, kādu to paredz likums, ir disciplinārais process.

 

Lietas izmeklēšana nenozīmē automātiski personas vainas pieņēmumu. Izmeklēšana nepieciešama, lai vispār noskaidrotu faktus, tas turklāt nav Satversmes tiesas uzdevums, bet gan vadītāja pienākums.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *