Tiesnešu administratīvā imunitāte jāatceļ

Biedrība aicina visas likumdošanas procesā iesaistītās institūcijas novērst sistēmisku kļūdu, kuras dēļ tiesnesim nevar piemērot administratīvo atbildību, bet tās vietā – tikai disciplināro atbildību.

Mūsu ieskatā tiesneša neatkarības principa ietekme sabiedriskās kārtības pārkāpumos, kurus izdarījuši tiesneši, nav pārspīlējama. Tiesnesis ir sabiedrības daļa. Izdarot sabiedriskās kārtības normu pārkāpumu, tiesnesis atrodas salīdzināmos apstākļos ar ikvienu citu sabiedrības pārstāvi. Uzskatām, ka arī tiesnesim ir līdzvērtīgi jāatbild par izdarīto sabiedriskās kārtības pārkāpumu, tāpat kā ikvienam citam sabiedrības pārstāvim.

 

Tomēr esošā tiesneša administratīvā imunitāte, ko tam nodrošina Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 4.punkts, nepamatoti izceļ tiesnesi ārpus pārējās sabiedrības.

 

Jebkura sabiedriskās kārtības pārkāpuma uzlūkošana kā profesionālā dienesta darbības pārkāpumu ir nepareiza, jo tiesnesis ir tāds pats sabiedrības loceklis, kā jebkurš cits. Sabiedriskās kārtības pārkāpuma automātiska pielīdzināšana profesionālā dienesta darbības pārkāpumam ir nepareiza, jo atšķiras pārkāpumu mērķi un ietekme.

 

Var būt arī tādi sabiedriskās kārtības pārkāpumi, kuri vēršas arī pret tiesneša profesionālā dienesta mērķiem, piemēram, rupja neētiska uzvedība sabiedriskā vietā, kas pazemina tiesas reputāciju. Tādā gadījumā tiesnesim ir pamats atbildēt gan par sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, gan arī profesionālā dienesta noteikumu pārkāpšanu.

 

Vienkāršota nonivelēšana šeit noved pie nepareiziem risinājumiem praksē.

 

Pirmkārt, ir pamats uzskatīt, ka lielākajā daļā sabiedriskās kārtības pārkāpumu tiesnesis neinformē atbildību piemērojošo valsts pārvaldes iestādi par savu profesionālo statusu, lai konkrētā gadījuma apstākļos nesaņemtu bargāku sodu – disciplinārsodu, kas var kalpot dažādiem ierobežojumiem nākotnē.

 

Otrkārt, smagāku sabiedriskās kārtības pārkāpumu gadījumā tiesnesis saņem vieglāku sodu, nekā ikviens cits saņemtu salīdzināmā situācijā. Šeit uzskatāms piemērs esošās tiesiskās situācijas nepareizībai ir nesen Tiesnešu disciplinārkolēģijā izskatītā lieta, kurā tiesnesis tika saukts pie atbildības, jo izdarījis administratīvu pārkāpumu – vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu iespaidā. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajai daļai ikvienam sabiedrības pārstāvim par šo pārkāpumu draudētu atbildība – naudas sods un tiesību liegšana uz četriem gadiem. Savukārt, ja šo pārkāpumu izdarījis tiesnesis, tam draud piezīme, rājiens, amatalgas ieturēšana uz gadu līdz 20%, atlaišana no amata. Izskatāmajā lietā kolēģija piemēroja amatalgas ieturēšanu, lai tādi pielīdzinātu to naudas sodam. Taču kolēģija nav tiesīga piemērot transportlīdzekļa vadīšanas tiesību liegumu. Tādējādi šādā situācijā, ikviens sabiedrības pārstāvis saņemtu bargāku sodu nekā tiesnesis, kā tas izskatāmajā lietā arī noticis.

 

Faktiski, ja aplūko iepriekšējo gadu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu praksi tiesnešu izdarītu administratīvo pārkāpumu gadījumā, varētu secināt, ka kolēģija cenšas administratīvo pārkāpumu sodu salīdzināt ar amatalgas samazinājuma apmēru. Tomēr ir arī lietas, kurās par administratīvo pārkāpumu, tiesnesim piemērota piezīme, vai arī notikusi aprobežošanās ar lietas izskatīšanu kolēģijas sēdē.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *