Iestājamies pret prettiesisku praksi Administratīvajā apgabaltiesā

2015.gada jūlijā biedrība vērsās pie tieslietu ministra par Administratīvajā apgabaltiesā pastāvošo praksi, ka tiesas sēdes dienu un laiku nosaka tiesas priekšsēdētājs.

 

Šāda prakse neatbilst tiesneša neatkarības principam, Administratīvā procesa likuma 301.panta pirmajai daļai, Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010.gada 17.novembra rekomendācijas CM/Rec (2010)12 4. un 6.punktam. Saskaņā ar tiesneša neatkarības principu visas procesuālās darbības lietas izlemšanai ir tiesneša kompetencē. Tas atspoguļojas tiešā tekstā Administratīvā procesa likuma 301.panta pirmajā daļā, kura noteic, ka „pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības pieņemšanu un apelācijas tiesvedības ierosināšanu. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, vienlaikus ar apelācijas tiesvedības ierosināšanu tiesnesis referents nosaka tiesas sēdes dienu un laiku”.

 

 

Šādai tiesiskai kārtībai ir arī praktiska nozīme, lai tiesnesis neizjustu nepamatotu spiedienu sakarā ar lietas izskatīšanu, spētu pilnībā sagatavot lietu izskatīšanai, ievērojot katras lietas atšķirīgos apstākļus un sarežģītību. Ja lietas izskatīšanas laiku noteic administratīvā kārtā tiesas priekšsēdētājs, tas dažādos veidos ietekmē tiesas spriešanu, tiesnesi un arī tiesas reputāciju sabiedrībā.

 

Pirmkārt, administratīvā kārtā noteikts tiesas sēdes laiks neievēro lietā risināmo jautājumu sarežģītību, kas priekšsēdētājam nav zināms, bet var būt zināms vienīgi pašam referējošam tiesnesim un pēc pilnīgas iepazīšanās ar lietu. Tiesnesim arī faktiski liegts plānot savu darbu, nozīmējot lietas izskatīšanai. Lai arī noteiktie tiesas sēdes datumi ir attālināti no lietas saņemšanas brīža, tomēr tas liedz tiesnesim pašam plānot darba dienu/nedēļu, piemēram, izskatot vairākas līdzīgas lietas vai ar līdzīgu lietas dalībnieku sastāvu vienā dienā.

 

Otrkārt, administratīvā kārtā cieši saplānota darba nedēļa ar tiesas sēdēm liedz tiesnesim atcelto tiesas sēdi (piemēram, ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, lieciniekiem, vai citu iemeslu dēļ) pārcelt tuvāk rezervei atstātajā laikā.

 

Treškārt, cieši saplānoto tiesas sēžu dēļ tiesneši nolēmumus gatavo brīvdienās, tādējādi ir pakļauti profesionālai „izdegšanai”.

 

Ceturtkārt, tiesneši tiesas sēdēm nespēj savlaicīgi sagatavoties, tādējādi nolēmuma sastādīšanas laiku ir spiesti pārcelt. Šāda prakse tiek izmantota pretēji likumam, jo, lai iegūtu iztrūkstošo laiku, nolēmuma sastādīšanas laiks tiek pārcelts ne tikai vienu reizi, bet divas, trīs un pat četras reizes, ar priekšsēdētāja rezolūciju, atsevišķos gadījumos tiek uzsākta lietas atkārtota izskatīšana, aizbildinoties ar nepieciešamību vākt papildu pierādījumus, ar lietu apvienošanas vajadzību, dažās lietās tiesneši izmanto slimības lapas, komandējumus, atvaļinājumus u.tml., lai iegūtu vajadzīgo laiku un nesaņemtu sūdzības par nepamatotu darba pienākumu nepildīšanu (nolēmuma sastādīšanas termiņa neievērošanu).

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *