Iestājamies pret amatpersonu mēnešalgu sistēmas izjaukšanu

Biedrība iestājas pret Ministru kabineta ierosinātajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā , jo tie ir pretrunā ar likuma mērķi un amatu sistēmas principu un Latvijas Republikas Satversmes 83.pantu.

Projektā ir paredzēts, ka tiesneša, kas kontrolē valsts pārvaldes iestāžu lēmumu un rīcības tiesiskumu, maksimālā mēnešalga būs ievērojami zemāka par kontrolējamā maksimālo mēnešalgu. Šāda situācija noniecina tiesneša lomu sabiedrībā un ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu.

Š.g. 30.augustā Ministru kabinets pieņēma likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Tas paredz piešķirt Ministru kabinetam tiesības noteikt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru, tostarp 12.mēnešalgu grupā – līdz 2200 euro. Tāpat projekts paredz, ka iestāde savu būtisko funkciju nodrošināšanai var noteikt īpaši svarīgus amatus, kuru mēnešalgas aprēķināšanā var piemērot koeficientu līdz 2. Projekts pamatots ar pašreiz noteikto zemo atlīdzības līmeni, nespēju piesaistīt darbiniekus un izmēģinājumu – Valsts ieņēmumu dienestu.

Taču Ministru kabinets, 2005.gada 21.februārī apstiprinot koncepciju par valsts sektorā nodarbināto vienoto darba samaksas sistēmu, atbalstīja to, ka darba samaksa valsts tiešās pārvaldes iestādēs balstās uz amatu klasifikāciju. Klasificējot amatus, būtisks neesot struktūrvienības vai amata nosaukums, bet gan veicamās funkcijas, pienākumi un atbildība.[1] Vadoties no šīs Ministru kabineta apstiprinātās koncepcijas, tika izstrādāts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpm. saīsināti Atlīdzības likums). Tā mērķis, kā apstiprināts šā likuma 1.pantā, ir izveidot no valsts budžeta finansēto iestāžu amatpersonu un darbinieku darba atlīdzības sistēmu, kas balstītos uz vienotiem principiem. Piedāvātais likumprojekts paredz atkāpties no šiem vienotajiem principiem dēļ iemesliem, kas nav aktuāli vienīgi kādai atsevišķai valsts pārvaldes iestādei, bet gan visai valsts pārvalžu iestāžu sistēmai kopumā.[2] Tādējādi arī risinājumam ir jābūt kopējam.

Atlīdzības likuma 6.1pants noteic, ka „(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu”. Minētā panta turpmākajās daļās norādīti koeficienti mēnešalgas aprēķināšanai dažādiem tiesnešu amatiem.

Izstrādājot tiesnešu atlīdzības sistēmu, netika noteikta amatu vērtība punktos, bet tiesnešu atalgojuma līmenis tika salīdzināts ar valsts pārvaldes amatpersonu atalgojumu, pamatojoties uz amatiem izvirzītajām prasībām. Tādējādi tiesneša amatalga ir pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa).[3]

Satversmes 107.pants aizsargā tiesnešu tiesības saņemt samaksu, kas atbilst veiktajam darbam. Vienlaikus pienācīga tiesnešu darba samaksa ietilpst arī Satversmes 83.pantā ietvertās tiesnešu neatkarības saturā (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra sprieduma 6. un 8.2.punktu un 2010.gada 22. jūnija sprieduma 19.2.punktu). Par atbilstošu uzskatāma tikai tāda tiesneša darba samaksa, kas ir samērīga ar amata atbildību un slodzi, neatkarības prasībām, no amata izrietošajiem ierobežojumiem, kā arī amata rangu konstitucionāli tiesiskajā iekārtā. Venēcijas komisija savā 2010.gada 16.marta ziņojumā „Par tiesu sistēmas neatkarību. I daļa. Tiesnešu neatkarība” norādījusi, ka tiesnešu atlīdzības līmenis ir pielīdzināms augstāko ierēdņu atlīdzības līmenim.[4]

Piedāvātais likumprojekts pieļauj, ka valsts iestāžu augstāko amatpersonu (tostarp Valsts ieņēmumu dienesta) maksimālās mēnešalgas ievērojami pārsniegs rajona (pilsētas) tiesneša maksimālo mēnešalgu. Rajona (pilsētas) tiesas tieneša maksimālā mēnešalga ir 1647 euro. Projekts piedāvā pieļaut, ka Valsts ieņēmumu dienesta juridiskās struktūrvienības vadītāja (12.mēnešalgu grupa) maksimālā mēnešalga būs līdz 2200 euro. Faktiski tā tuvosies Augstākās tiesas tiesneša maksimālajai mēnešalgai, kas ir 2338 euro. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja maksimālā mēnešalga to ievērojami pārsniegs. Tāpat, pieļaujot, ka varēs divas reizes palielināt valsts iestāžu amatpersonu maksimālās mēnešalgas, tiks radīta situācija, ka Atlīdzības likumā ietvertais amatu rangu princips un tā sasaiste ar tiesneša nozīmi konstitucionālajā iekārtā, tiks izjaukts.

[1] Ministru kabineta 2005.gada 21.februāra rīkojums Nr.105 “Par Koncepciju par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem” // Latvijas Vēstnesis, 2005.gada 22.februāris, Nr.30

[2] Piemēram, pārraudzībā esošajā iestādē – Maksātnespējas administrācijā – arī nevar ilgstoši atrast vadītāju

[3] Sk. Satversmes tiesas 2012.gada 28.marta lēmuma lietā Nr.2011-10-01 17.2.punktu

[4] sk. Report On the Independence of the Judicial System. Part I: The Independence of Judges, CDL-AD(2010)004, Strasbourg, 16 March 2010, para. 46, citēts pēc: Satversmes tiesas 2012.gada 28.marta lēmuma lietā Nr.2011-10-01 29.1.punkts

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *