Biedrība lūdz Tieslietu padomi iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par tiesnešu atalgojumu

Š.g. 30.septembrī biedrība iesniegusi lūgumu Tieslietu padomei iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.panta devītās daļas un 6.1panta pirmās daļas, kas noteic tiesnešu mēnešalgu, neatbilstību Satversmes 107.pantam.

Lūguma pamatā ir apsvērumi, ka kopš 2009.gada Atlīdzības likums ir ticis vairākkārt grozīts, taču šie grozījumi ir funkcionāli samazinājuši tiesnesim noteikto atalgojumu viņa pilnvaru termiņa laikā. Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad tika atcelta konstitūcijai neatbilstošās Atlīdzības likuma normas par tiesībām tiesnešiem noteikt prēmijas un naudas balvas.[1] Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem un tika mainīts pieļaujamo maksimālo piemaksu apmērs.[2] Tiesnešu atalgojums nav grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā noteiktas Ministru kabineta tiesības noteikt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru, tostarp 12.mēnešalgu grupā – līdz 2200 euro, kā arī noteikts, ka valsts pārvaldes iestāde savu būtisko funkciju nodrošināšanai var noteikt īpaši svarīgus amatus, kuru mēnešalgas aprēķināšanā var piemērot koeficientu līdz 2.[3]

Tādējādi Saeimas rīcības rezultātā, negrozot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālo apmēru, kuram piesaistīta tiesneša mēnešalga (“iesaldējot” to 12.mēnešalgu grupā), ar Atlīdzības likuma 6.1panta pirmo daļu noteiktais tiesneša atalgojums jau ilgstoši neatbilst tiesneša statusam Latvijas tiesiskajā iekārtā – valsts varas orgānu konstitucionālajai nozīmei. Tiesnešu atlīdzības līmenis vairs nav pielīdzināts augstāko ierēdņu atlīdzības līmenim. Piemēram, administratīvās tiesas tiesnešu mēnešalgas kļūst zemākas par valsts pārvaldes iestāžu administratīvo aktu sagatavotāju/izdevēju un iestāžu pārstāvju tiesā mēnešalgu, kā rezultātā kontrolētāja atlīdzība ir mazāka kā kontrolējamā, kas sistēmiski ir absurdi.

Biedrība norāda, ka šādai likumdevēja rīcībai nav izņēmuma rakstura, tādēļ tā nav attaisnojama.

 

 

Biedrība akcentē, ka to neapmierina Tieslietu ministrijas solījums aplūkot tiesnešu mēnešalgu palielinājumu, sākot ar 2018.gadu līdz 2020.gadam. Pirmkārt, šādi solījumi tikuši izteikti iepriekš un nav uzskatāmi par nopietniem. Otrkārt, faktiskā ministrijas rīcība ir pretrunā ar pašas apsolīto, jo ministrija akceptējusi pēdējos grozījumus Atlīdzības likumā, kas vēl vairāk samazina tiesneša amata un dienesta nozīmi tiesiskā valstī. Treškārt, tiesnešu mēnešalgu attiecība ar valsts pārvaldē strādājošajiem pēc esošā Atlīdzības likuma regulējuma līdz 2020.gadam sasniegs vēl krasāku atšķirību. Visbeidzot, politiskam solījumam nav juridisku seku. Esošā situācija ir neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmei un kavēšanās ar tās labošanu nav pieļaujama.

Biedrība norāda, ka jau 2014.gada 1.decembrī Latvijas Tiesnešu biedrība un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība informēja Tieslietu padomi par jau tā brīža nepieņemamo situāciju ar tiesnešu atalgojumu. Kopš tā brīža ir izskanējuši tikai solījumi.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 12.punktam Tieslietu padomei ir tiesības iesniegt šādu pieteikumu.

 

[1] Sk. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā // Latvijas Vēstnesis, 2011. 6.jūlijs, Nr.103

[2] Sk. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā // Latvijas Vēstnesis, 2012. 15.novembris, Nr.190; Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā // Latvijas Vēstnesis, 2014. 30.oktobris, Nr.228

[3] Sk. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā // Latvijas Vēstnesis, 2016. 15.septembris, Nr.182

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *